Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novadpētnieks
novadpētnieks -a, v.
novadpētniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
PiemēriLatvijas bronzas un agrā dzelzs laikmeta arheoloģiskos materiālus zinātnieki un novadpētnieki vākuši jau kopš 19. gadsimta.
Avoti: 5. sējums