Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noviļņot
noviļņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
PiemēriNoviļņoja tumši zilais samta priekškars.
Avoti: 5. sējums