novērot
novērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
PiemēriNovērot skolēnus mācību stundā.
- Novērot skolēnus mācību stundā.
- Novērot augu ziedēšanas laikā.
- Novērot apkārtni.
- Novērot transportlīdzekļu kustību pilsētā.
- Aigars sameklē vietu, no kuras var pārredzēt kailo pagalmu, un sāk novērot katru, kas tajā ienāk.
- Kamēr Žuburs lasīja, Vilde nenolaida sava smaidošā, pētījošā skatiena no viņa sejas. Žuburs juta šo skatienu, juta, ka visi viņā raugās, novēro katru vaibstu.
- Lai dzīvniekus [terārijā] varētu redzēt un novērot, kastes vienas sienas vietā starp nelielām līstītēm precīzi ievietojama pabieza stikla plāksne..
1.1.Vērojot pamanīt (ko).
PiemēriVanags novēroja, ka viņš [kalps] pablenž uz maizes klaipu galdā un ausās, kur Liena namiņā kaut ko čurkstināja uz pannas.
- Vanags novēroja, ka viņš [kalps] pablenž uz maizes klaipu galdā un ausās, kur Liena namiņā kaut ko čurkstināja uz pannas.
- «Droši vien jūsu Džeks [suns] ir ļoti gudrs un uzticīgs savam saimniekam līdz nāvei?» - «Sevišķu gudrību pie viņa neesmu novērojis,» vienaldzīgi atbildēja Kadiķis.
1.2.Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
PiemēriIedzimto.. kuņģa noslīdējuma formu novēro galvenokārt cilvēkiem ar tā saukto astēnisko ķermeņa uzbūvi.
- Iedzimto.. kuņģa noslīdējuma formu novēro galvenokārt cilvēkiem ar tā saukto astēnisko ķermeņa uzbūvi.
Avoti: 5. sējums