novērot
novērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
PiemēriNovērot skolēnus mācību stundā.
1.1.Vērojot pamanīt (ko).
PiemēriVanags novēroja, ka viņš [kalps] pablenž uz maizes klaipu galdā un ausās, kur Liena namiņā kaut ko čurkstināja uz pannas.
1.2.Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
PiemēriIedzimto.. kuņģa noslīdējuma formu novēro galvenokārt cilvēkiem ar tā saukto astēnisko ķermeņa uzbūvi.
Avoti: 5. sējums