nozīmēt1
nozīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
Piemēri..[dēla] vārdus «varbūt kritīšu» viņa saprata. Tie nozīmēja nāvi..
1.1.Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
PiemēriBija reizes, kad Ezergaiļu Jāņa vaigos iegulās ilgs un plats smaids, kas nozīmēja: «Piekrītu ar sirdi un dvēseli.»
1.2.val. Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
Piemēri..Orenburga celta vispirms pie Oras.. Tjurku valodā vārds «ora» nozīmējot līniju, vārtus; šī upe kādreiz atdalījusi kazaku tautas no baškīriem.
2.Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
PiemēriSpodrīte noslauka beidzamo puteklīti, nokārto visu ar lielāko rūpību. Kad Ģirts pārnāks, lai redz, ka arī viņa kaut ko nozīmē.
Avoti: 5. sējums