nozīme1
nozīme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
PiemēriŽesta nozīme.
1.1.val. Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
PiemēriMorfēmas nozīme.
2.Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
PiemēriIzcila nozīme.
Stabili vārdu savienojumiNav nozīmes.
Stabili vārdu savienojumiVārda burtiskajā nozīmē.
Avoti: 5. sējums