Paplašinātā meklēšana
Meklējam nozīme.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (159):
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- nozīmīte Dem. --> nozīme [2].
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
- primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
- morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
- Goda vieta Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- prominence Izcila nozīme, nozīmība.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- Frazeoloģisks saaugums Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes. Idioma.
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs. Tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
- antonīmi Pretējas nozīmes vārdi (piemēram, "balts" un "melns").
- oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
- Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
- Goda vieta Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- kā Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- Viss vienalga Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Viss viens Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Viss viens (arī viss vienalga) Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
- pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
- pirmnozīme Sākotnējā, arī galvenā (kā) nozīme.
- pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes.
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- frazeoloģisms Stabils vārdu saistījums, kam ir vienota nozīme. Frazeoloģiska vienība.
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
- Šķirkļa galva Šķirkļa sākuma daļa līdz nozīmes skaidrojumam vai tulkojumam.
- Šķirkļa galva Šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā. Arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni, iemeslu.
- divnozīmīgs Tāds, kam ir divas nozīmes.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme. Tāds, kurā izmantoti dokumenti (2).
- pirmnozīmīgs Tāds, kam ir galvenā nozīme (piemēram, kādā procesā, norisē, kopumā).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- nozīmīgs Tāds, kam ir nozīme [1] (1).
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
- posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar piederību.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
- sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma. Nevērtīgs.
- nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību. Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko). Gandrīz kā.
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- daudznozīmju Tāds, kuram ir vairākas nozīmes. Polisēmisks.
- Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- Tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
- paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Viennozīmība.
- funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- hegemonija Vadošā nozīme. Pārākums, pārsvars.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes. Arī semasioloģija.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kas pēti vārdu nozīmes. Arī semantika (2).
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kas radusies šādā veidā.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- Vārda parastā (arī parastajā) nozīmē Vārda tiešajā nozīmē (bez nozīmes pārnesuma).
- Nominālā definīcija Vārda, zīmes nozīmes definīcija.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
- kalambūrs Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
- Arheoloģiskais piemineklis Vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- sinonīms Viena no divām vai vairākām valodas vienībām, kam nozīme ir pilnīgi vai daļēji līdzīga.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
nozīme citās vārdnīcās:
MEV