nozibsnīt
nozibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
PiemēriRaķete nozibsnīja gaisā.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) Īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
PiemēriNozibsnīt gaismu.
1.2.
Piemēri..sieva nozibsnīja ar niknām acīm. Un tad sākās. Pašcieņu viņš laikam esot galīgi zaudējis?
1.3.Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) — par psihisku stāvokli.
PiemēriAcīs nozibsnī dusmas..
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
PiemēriAiz loga nozibsnīja cilvēka ēna..
Avoti: 5. sējums