nozibsnīt
nozibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
PiemēriRaķete nozibsnīja gaisā.
- Raķete nozibsnīja gaisā.
- Nozibsnī zaļa gaisma.
- ..negaiss saplaka, tikai tālumā nozibsnīja reti zibeņi.
- Tāla neredzama bāciņa vārgi nozibsnī un dziest... nozibsnī un dziest...
- Reto uguņu gaismā.. nozibsnīja smailēti durkļi..
- pārn. «Cik viņš skaists!» nozibsnīja Līzes domās..
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) Īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
PiemēriNozibsnīt gaismu.
- Nozibsnīt gaismu.
- Dāma apstājās un nozibsnīja pret mani degunkniebja stiklus.
- Muzikanti nozibsnīja taures..
- «Nu - pagaidi tu man!» Gunāra māte nozibsnīja baltas acis.
1.2.
Piemēri..sieva nozibsnīja ar niknām acīm. Un tad sākās. Pašcieņu viņš laikam esot galīgi zaudējis?
- ..sieva nozibsnīja ar niknām acīm. Un tad sākās. Pašcieņu viņš laikam esot galīgi zaudējis?
1.3.Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) – par psihisku stāvokli.
PiemēriAcīs nozibsnī dusmas..
- Acīs nozibsnī dusmas..
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
PiemēriAiz loga nozibsnīja cilvēka ēna..
- Aiz loga nozibsnīja cilvēka ēna..
Avoti: 5. sējums