nočabēt
nočabēt parasti 3. pers., -čab, pag. -čabēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
Piemēri..nočab lapas puķu dārziņā un pie paša loga parādās liels stāvs..
- ..nočab lapas puķu dārziņā un pie paša loga parādās liels stāvs..
- Aiz mājas kaut kas nečabēja..
- Nočab lāse pērnajās skujās.
- pārn. Vārdi ir skaisti, ja īsti un patiesi tie. Neīstie nočab kā papīra rožu pinumi.
Avoti: 5. sējums