noēnot
noēnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
PiemēriAudzējot stiebrzāles sēklai zem virsauga, jāizvēlas tādas kultūras,.. kas mazāk noēno pasētās zāles.
1.1.Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
PiemēriSaulainās dienās salapojušos augus der viegli noēnot.
1.2.Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
PiemēriRāmis stipri noēnoja āra dienas gaismu..
Avoti: 5. sējums