Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noķēzīt
noķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, arī -ķēzu, -ķēzi, -ķēza, pag. -ķēzīju; trans.; vienk.
1.Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriVienīgi zirnekļu tīklus vairs nemanīja, tādēļ mušu noķēzītie griesti likās pacēlušies it kā augstāk.
  • Vienīgi zirnekļu tīklus vairs nemanīja, tādēļ mušu noķēzītie griesti likās pacēlušies it kā augstāk.
  • ..viņa notīrīja motora pārsegu, spārnus un kabīnes stiklus. Kā viss noķēzīts!
  • ..mētelis mugurpusē noķēzīts pēc nelabā..
2.Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot. Arī noķēpāt2.
Piemēri«Pūravietu labas zemes noķēzījuši.»
  • «Pūravietu labas zemes noķēzījuši.»
3.Rupji nolamāt, noķengāt.
Avoti: 5. sējums