Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noķīlēt
noķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
PiemēriJa kāpņu margas kustas, tad tās iekaluma vietās noķīlē..
Avoti: 5. sējums