nošņurkt
nošņurkt -šņurkstu, -šņurksti, -šņurkst, pag. -šņurku; intrans.; parasti divd. formā: nošņurcis; sar.
Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
Piemēri..Pēteris muka no Kupenām vēl pa divi lāgi, bet vienreiz tika noķerts jau ceļa galā un otrreiz izsalcis un nošņurcis pārradās pats..
- ..Pēteris muka no Kupenām vēl pa divi lāgi, bet vienreiz tika noķerts jau ceļa galā un otrreiz izsalcis un nošņurcis pārradās pats..
- No turienes [no ūdens] viņu nošņurkušu un nelaimīgu izvilka lielākie zēni un nostādīja uz kājām.
- «Ir tādi ūdeņi,» svešais iesāka dedzīgi, «kur vēzis ir sanīcis, nošņurcis un izkāmējis kā kuņģa slimnieks.»
Avoti: 5. sējums