Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nošūt
nošūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu; trans.
1.Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
PiemēriNošūt svārku apakšējo malu ar mašīnu.
1.1.intrans. Šūt un pabeigt šūt (kā).
PiemēriNošūt taisni.
2.Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNošūt jostu ar pērlītēm.
Avoti: 5. sējums