Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nuncijs
nuncijs -a, v.
Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
Piemēri1935. gada 16. janvāri pēc pāvesta nuncija (sūtņa) iniciatīvas Rīgas arhibīskapa kūrija.. brīdināja garīdzniekus: katoļu baznīcas kanoniskās tiesības aizliedz piedalīties kopīgās svētdarbībās ar citu baznīcu kulta kalpotājiem.
Avoti: 5. sējums