Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nupatējs
nupatējs -ais; s. -a, -ā; reti
Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis. Arī pašreizējs.
PiemēriLabu laiku neviens nerunāja ne vārda. Pārāk svešādi bij nupatējie pārdzīvojumi.
Avoti: 5. sējums