objektīvs2
objektīvs -ais; s. -a, -ā
objektīvi apst.
1.filoz. Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
PiemēriObjektīvs fakts.
Stabili vārdu savienojumiObjektīvā patiesība. Objektīvais ideālisms.
2.Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
PiemēriObjektīvs tiesnesis.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriObjektīva kritika.
Avoti: 6-1. sējums