objektīvs2
objektīvs -ais; s. -a, -ā
objektīvi apst.
1.filoz. Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
PiemēriObjektīvs fakts.
- Objektīvs fakts.
- Objektīvs faktors.
- Objektīvā īstenība.
- Objektīvā realitāte.
- Objektīvie likumi.
- Atzinums, ka objektīvā pasaule, tās priekšmeti un parādības ir mūsu zināšanu vienīgais avots, ka pasaule ir pilnīgi izzināma, ir dialektiski materiālistiskās izziņas teorijas pamats.
- ..ekonomiskajiem likumiem, tāpat kā dabas likumiem, ir objektīvs raksturs..
- Tēze, ka sabiedrībā pastāvošie objektīvie apstākļi noteic cilvēka gribu, ir materiālistiska tēze.
- ..objektīvā ideālisma aizstāvēto uzskatu par absolūto garu Markss.. nosaucis par mistiku.
Stabili vārdu savienojumiObjektīvais ideālisms. Objektīvā patiesība.
- Objektīvais ideālisms — Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvā patiesība — Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkalīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
2.Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
PiemēriObjektīvs tiesnesis.
- Objektīvs tiesnesis.
- Objektīvs kritiķis.
- Protams, mēs nebūtu līdz galam objektīvi, ja līdztekus laivas braukšanas labumiem neapskatītu arī tās trūkumus..
- Daudzi sūdzējās, ka brigadieris nav objektīvs. Viņš apzināti vai neapzināti tomēr šķirojot ļaudis divās kategorijās - tie, kas ar viņu kopā dzer, un tie, kas ar viņu nedzer.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriObjektīva kritika.
- Objektīva kritika.
- Objektīvi analizēt.
- Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma un jādod objektīvs atzinums viņai uzdotajos jautājumos.
- Viņš centās atmest visu nevajadzīgo, personīgo, objektīvi, it kā no malas ieskatīties Avenā..
Avoti: 6-1. sējums