oderkule
oderkule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; novec.
Kule, no kā baro zirgus.
PiemēriSaimnieks.. piesien ilksis ķēvei, kas nenociešas, nenorāvusi dažus sulīgus lukstus [lakstus]. Bet saimniekam tas nav pa prātam, un viņš uzmauc ķēvei galvā tukšo oderkuli.
Avoti: 6-1. sējums