Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
odisks
odisks -ais; s. -a, -ā
odiski apst.
1.literat. Saistīts ar odu (1), tai raksturīgs.
PiemēriMūsdienu lirikā.. varam atrast odiskus.. dzejoļus.
2.mūz. Saistīts ar odu (2), tai raksturīgs.
PiemēriOdisks simfonijas fināls.
Avoti: 6-1. sējums