Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
oficiāls
oficiāls -ais; s. -a, -ā
oficiāli apst.
1.Tāds, kas ir noteikts ar likumu vai valdības orgāna, arī kādas iestādes, organizācijas lēmumu.
PiemēriOficiāls dokuments.
1.1.Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu, spēkā esošu.
PiemēriOficiālā versija.
2.Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs.
PiemēriOficiāla vizīte.
3.Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs. Formāls (2).
PiemēriEmīls Dārziņš ieņēma mērenu pozīciju [1910. gada Dziesmu svētkos]. Viņš neaizrāvās ar svētku oficiālo, ārišķīgo pusi, viņu nodarbināja svētku muzikālās kvalitātes.
4.Lietišķs. Vēsi pieklājīgs.
Piemēri«Jūs esat auksta pragmatiķe, biedrene Blaua (kad mani kāds apkaitina, kļūstu oficiāls), bet es - sapņotājs.»
Avoti: 6-1. sējums