Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ordeņpils
ordeņpils -pils, dsk. ģen. -piļu, s.; vēst.
Ordeņa [2] (2) pils.
PiemēriBruņinieku pilskalns ar ordeņpili, pulvertornis - tas viss taču kādreiz bijis varenības iemiesojums.
  • Bruņinieku pilskalns ar ordeņpili, pulvertornis - tas viss taču kādreiz bijis varenības iemiesojums.
  • Bet vecā Kuldīga ir. Ne pats pilsētas aizsākums - pirmā ordeņpils, kuru 1242. gadā spaidu kārtā nācās uzbūvēt pašiem kuršiem, bet vēlākā, viduslaicīgā, vairākus gadsimtus vecā Kuldīga..
  • Vienīgi divas celtnes liek domāt par pilsētas vecumu. Tās ir ordeņpils drupas un Svētā Jāņa baznīca.
Avoti: 6-1. sējums