ordinācija
ordinācija -as, s.
1.med. Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
PiemēriLasīju, ka plaušu asiņošanas gadījumā galvenais ir pilnīgs miers, kodeīns klepus apkarošanai, kalcija hlorīds vēnā.. Nodevu māsai ordinācijas par mieru, kodeīnu, kalcija hlorīdu.
2.vēst. Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
PiemēriPolijas karalis Sigismunds III Vazā.. Aizdaugavas Livonijas provincei izdeva divus konstitucionālus likumdošanas aktus, ko sauca par Livonijas ordinācijām..
3.rel. Reliģiska ceremonija — uzņemšana garīdznieka amatā.
PiemēriMācītāja ordinācija.
Avoti: 6-1. sējums