pāršķirties
pāršķirties parasti 3. pers., -šķiras, pag. -šķīrās
1.Refl. → pāršķirt1. Tikt pāršķirtam.
2.Refl. → pāršķirt2, tikt pāršķirtam.
PiemēriKā liesmai no elpas sadrebot, pēc lapas pāršķīrās lapa, un cildenas grāmatas piedzima pie tāda gaismekļa knapa..
- Kā liesmai no elpas sadrebot, pēc lapas pāršķīrās lapa, un cildenas grāmatas piedzima pie tāda gaismekļa knapa..
- Atkal dzirdēju - pāršķīrās lappuses. Skaidrs - [tēvs] man neļauj lasīt, bet pats stāv un lasa.
Avoti: 6-1. sējums