Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pāršļākt
pāršļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu
1.trans. Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
PiemēriElpu aizturējusi, iegrūžu galvu spainī; pēc tam izslienos taisna un pāršļācu ūdeni visam augumam.
2.parasti 3. pers.; intrans. Pāršļākties.
PiemēriLaiva apgriezās gandrīz uz vietas. Pāri malai pāršļāca Ūdens.
Avoti: 6-1. sējums