Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārcentīgs
pārcentīgs -ais; s. -a, -ā
pārcentīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārāk centīgs. Tāds, kas pārcenšas.
PiemēriGrants nebija to ļaužu, kādu šoziem rajona avīzē bija parādījusi kāda pārcentīga žurnāliste: Apollons ar Spartaka īpašībām.
  • Grants nebija to ļaužu, kādu šoziem rajona avīzē bija parādījusi kāda pārcentīga žurnāliste: Apollons ar Spartaka īpašībām.
  • ..nelaimes [audzināšanā] var gadīties, no tām nav pasargāts pat pārcentīgākais. Pat uz noras mīņājoties, var kurmja rakumā kāju izmežģīt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..pārcentīgi [koncertā] dauzīja plaukstas arī tie, kas no mūzikas saprata tikpat daudz kā no ķīniešu valodas..
  • ..pārcentīgi [koncertā] dauzīja plaukstas arī tie, kas no mūzikas saprata tikpat daudz kā no ķīniešu valodas..
  • ..visvairāk dzejnieci traucē pārcentīga vēlēšanās pateikt daudz, sarežģīti un ļoti tēlaini.
Avoti: 6-1. sējums