pārdzīt
pārdzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārdzīt aitas pāri ceļam.
2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriOtrā svētku dienā lopus pārdzina agrāk mājās..
2.1.intrans.
PiemēriEj, saulīte, drīz zemē, Žēlo ganus, darbeniekus [darbiniekus]! Pārdzen gani nosaluši, Darbenieki piekusuši.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriKrišs rīta agrumā izlaida pa rasu paganīt lopiņus, bet karstums drīz vien viņu pārdzina mājās.
3.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriBieži ceļu aizsprostoja milzīgi aitu bari, kurus pārdzina uz citām ganībām.
3.1.Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) — par parādībām dabā.
Piemēri..ūdens no šūnām tiek pārdzīts uz starpšūnu telpu.
3.2.Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriŠoneris atradās Klaipēdā, un to vajadzēja pārdzīt uz Rīgu, nodot remontā..
4.Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku).
PiemēriAtpūtināt darbā pārdzīto zirgu.
Avoti: 6-1. sējums