pārdzīvot
pārdzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
PiemēriPārdzīvot bailes.
1.1.Tēlot (lomu), runāt (tekstu) ar atbilstošu skatuvisko emocionalitāti.
Piemēri«..teksta skaistumu var pasniegt tikai aktivitātē. Patlaban teksts tiek izspēlēts, nevis pārdzīvots.»
2.Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
PiemēriPārdzīvot savu neveiksmi.
2.1.intrans.
PiemēriEs eju pa priekšu apjukusi, padzīta, atgrūsta. Uz ielas Harijs sāk soļot man blakus. «Nu, vai tu tik briesmīgi pārdzīvo?»
3.Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
PiemēriPārdzīvot vairākus karus.
3.1.Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
PiemēriDivdesmit gadu vecums ir vēl uz robežas starp vīru un jaunieti, dažs šo periodu pārdzīvo ātrāk, dažam tas velkas ilgāk.
3.2.Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) — par parādībām sabiedrībā.
Piemēri«..mūsu valsts tirdzniecība un rūpniecība pārdzīvo asu krīzi,» Ceplis svinīgi iesāka.
3.3.Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
PiemēriMan mājās ir veca māte, vienīgais tuvais cilvēks, kas gribētu paauklēt mazbērnus, un viņa nepārdzīvotu, ja kaut kas notiktu ne tā, kā vajag.
4.Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
Piemēri..gadu nasta gulās arvien smagāk uz viņa [vectēva] kamiešiem.. - tomēr vīrs turējās sīksti un pārdzīvoja pat manu tēvu.
4.1.parasti divd. formā: pārdzīvojis Savienojumā ar «savu laiku»: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
PiemēriJau toreiz māja šķita pārdzīvojusi savu laiku. Pelēka un drusku nošķiebta tā bija iegulusies Zigurda atmiņā..
Avoti: 6-1. sējums