pārgatavība
pārgatavība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
PiemēriRudzu pārgatavība.
- Rudzu pārgatavība.
- Roberts man pasniedz lielu ābolu. Tas ir piena balts ar zeltainām stīdziņām zem mizas, mazliet ietrūcis no pārgatavības, un man uz pirkstiem tek sula, kad es iekožu.
Avoti: 6-1. sējums