pārgalvis
pārgalvis -vja, v.
pārgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Pārgalvīgs cilvēks. Pārgalvnieks.
Piemēri..viņā vairs nav ne vēsts no ballīšu pārgalvja, no Pārdaugavas puiša, kuram pie reizes prāts tā vien nesas kārtīgi izkauties.
1.1.ģen.: pārgalvja, adj. nozīmē; reti Pārgalvīgs.
PiemēriSargs, saritinātu karodziņu rokā, gaiņā pārgalvja bērnus no sliedēm.
Avoti: 6-1. sējums