pārgulēt
pārgulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju; intrans.
1.Guļot pavadīt nakti (kur).
PiemēriPārgulēt siena šķūnī.
1.1.trans.
Piemēri«Jūs neiesiet projām,» nostājos viņai ceļā. «Pārgulēsiet nakti un paspēsiet gaismā.»
1.2.trans. Guļot pavadīt (laikposmu) — par dzīvniekiem.
PiemēriLīdz ar salu tās [vardes] ielien dūņās, kur pārguļ ziemu.
Avoti: 6-1. sējums