pārklausīties
pārklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
PiemēriTā klusu, ātri izmet vienu vienīgu vārdu. Viņam šķiet, ka Zelma saka: «Kucēns!» Bet viņš laikam ir pārklausījies, jo neviena kucēna te taču nav.
- Tā klusu, ātri izmet vienu vienīgu vārdu. Viņam šķiet, ka Zelma saka: «Kucēns!» Bet viņš laikam ir pārklausījies, jo neviena kucēna te taču nav.
- Lieknis.. neticēja savām ausīm, viņam likās, ka pārklausījies..
- ..telefonu lietot viņš nemēdza tādēļ, ka lāgā neuzticējās tam: varēja pārprast, pārklausīties, nesadzirdēt..
Avoti: 6-1. sējums