pārklāties
pārklāties -klājos, -klājies, -klājas, pag. -klājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → pārklāt3. Tikt pārklātam. Arī noklāties2.
PiemēriUpe pamazām pārklājās ar ledu..
2.parasti 3. pers. Refl. → pārklāt4. Tikt pārklātam.
Piemēri..Pār cirtumiem atkal pārklājies mežs..
2.1.Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas — piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
PiemēriBrīžam plaukstas sadzēla nātres, tā ka āda pārklājās baltiem plankumiem..
3.pareti Pārklāt sevi (ar ko).
Piemēri..lietus līst, dažbrīd arī gāž, bet mēs tik dziedam, ap ugunskuru stāvēdami, pārklājušies ar plēves gabaliem..
4.parasti 3. pers.; fiz. Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
Avoti: 6-1. sējums