Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārpotēt
pārpotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.med. Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
PiemēriProfesoram Bogubam viņš atstāja zīmīti: «Man steidzami jābūt Rīgā, jo, vēlākais, rīt eksperimenta dzīvniekiem jāpārpotē audzēji.»
2.Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku). Potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
PiemēriManai ābelei āboli garšoja arvien drusku kā pēc alkšņa. Brālis pastāstīja to dārzniekam, un tas vairākus zarus pārpotēja ar labiem panākumiem.
Avoti: 6-1. sējums