pārraut
pārraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Raujot pārdalīt.
PiemēriPārraut diegu.
1.1.Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) — par ūdeņiem, straumi.
PiemēriJa pārraus dambi, tad plūdi neizbēgami.
2.mil. Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
Piemēri..trieciengrupas daļas pārrāva deņikiniešu fronti..
3.Pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli).
Piemēri..viņš pēkšņi pārrāva [vijoles] spēli..
3.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
PiemēriViņš raudzījās uz cilvēku, kas bija sabrucis pie cauršautā koka... spalgie šāvieni, kurus Uldis ceļā bija dzirdējis, pārrāvuši viņa dzīvību...
4.Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko). Strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
PiemēriPārraut gultai segu.
4.1.Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
PiemēriTad viņa grābj mani aiz rokas un pārrauj pāri vēl vienam grāvītim..
5.sar. Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriJa tā ies, tad pa nedēļu pēdējā siena sauja būs i kaudzē, i šķūņos. «Lai nu stāv līdz kamanu ceļam. Tad pa ledu pārrausim mājās..»
Avoti: 6-1. sējums