pārrauties
pārrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
PiemēriVecais Brimmers.. māti bij ienīdis, tikām dzina ar salmu nastām no rijas uz pūni, kamēr viņa pārrāvās un nomira.
- Vecais Brimmers.. māti bij ienīdis, tikām dzina ar salmu nastām no rijas uz pūni, kamēr viņa pārrāvās un nomira.
- Viņš bija piekusis no smagiem vasaras darbiem... Sieva viņu izbāra, ka tas plēšoties kā traks un nu būšot pārrāvies.
- Viņas vecītis esot pie kulšanas darbiem drusku pārrāvies. Palicis gultā guļot..
2.parasti 3. pers. Refl. → pārraut1. Tikt pārrautam.
PiemēriDiegs pārrāvies pušu.
- Diegs pārrāvies pušu.
Avoti: 6-1. sējums