pārtriekt
pārtriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārtriekt vistas pāri pagalmam.
1.1.Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
Piemēri..vējš mani gandrīz pārtrieca pār bortu, labi, ka turējos pie margām.
1.2.pārn. Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) — par vēju.
PiemēriVējš bij partriecis mākoņus Daugavai pāri..
2.Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
PiemēriSuņi pārtriekuši aitas no pļavas uz lauku.
3.Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
PiemēriPārtriekt zirgu.
Avoti: 6-1. sējums