pēcpuse
pēcpuse -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Dibens4.
PiemēriMāte daudz neceremonējas, uzšauj skaļu pliķi pa kailo pēcpusi. Bļāviens apraujas.
- Māte daudz neceremonējas, uzšauj skaļu pliķi pa kailo pēcpusi. Bļāviens apraujas.
- Viņa atspiežas uz elkoņa. Reibst tomēr! Nekas, pamazām... Vienu kāju, otru... Tagad vēl uzsliet pēcpusi!
- Topavasar es jutos kā ērzelēns, kas kāro tikai spriņģot, kārpīt zemi un ik brīdi sviest pēcpusi gaisā.
Avoti: 6-1. sējums