pērkams
pērkams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → pirkt.
2.Tāds, kas ir piekukuļojams, arī uzpērkams.
PiemēriPērkams cilvēks.
- Pērkams cilvēks.
- Šie vācieši galu galā bij pērkami kā prostitūtas pie Vērmaņa dārza, tikai katram piemērotu valūtu vajadzēja zināt.
- sal. Kā Dzeguze nodzīvos savu mūžu, nemīlēdams Ināru? Tikpat kā ar pērkamu sievieti...
Stabili vārdu savienojumiPērkama sieviete.
- Pērkama sieviete — Sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
Avoti: 6-1. sējums