pērt
pērt peru, per, per, pag. pēru; trans.
1.Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
PiemēriPērt bērnu.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu slotu perami.
2.Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
PiemēriPērt ar bērza slotu.
Stabili vārdu savienojumiPeramā slota.
3.Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
Piemēri..Andriksons.. redzēja, kā vīrs no zemes uzlēca stāvu, pie lazdām noskrēja, vienu nogrieza, atskrēja atpakaļ un kā negudrs zemi sāka pērt. Dūmi izplatījās tālāk, un vīrs sita jo ātrāk.
3.1.Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt.
PiemēriMikiņš per odus.. ar zaru, sizdams sev gar plikajiem stilbiem..
3.2.Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
Piemēri..Un ilgi ilgi toreiz pagalmā Ar slotu sniegu pērām nost no [sabristajām] kājām.
3.3.reti Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult3, kulstīt3.
Piemēri..Saša [zēns], smiltis ar stibiņu pērdams, klusēja.
3.4.Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
Piemēri..ķiukstēdamas pēra zemi lodes.
4.parasti 3. pers. Triekties (pret ķermeni, tā daļām) un izraisīt sūrstošu sajūtu. Kapāt.
Piemēri..viņš uzrāpās kraujā un laidās [ar slēpēm] tieši biezoknī. Spraucoties cauri krūmiem, seju pēra asi egļu zari..
4.1.Triekt, sviest (ko) — par vēju.
Piemēri..ja par daudz sarunājas par visādām likstām, tad pats it kā kļūst par likstu. Ja vēl vējš per sejā smalku lietu vai viļņu šļakatas.
4.2.Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) — piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
PiemēriLietus pēra jumta skaidas brīžiem tik skaļi, ka nekas cits nebija sadzirdams.
Stabili vārdu savienojumiPērt vaļā.
Avoti: 6-1. sējums