pļava
pļava -as, s.
1.Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
PiemēriDabiskā pļava.
- Dabiskā pļava.
- Palienes pļava.
- Līča pļava.
- Alpīnā pļava.
- Pļavu augi.
- Pļavu augsnes.
- Ierīkot pļavu.
- Nopļaut pļavu.
- Galvenās mūsu republikas augu kopas ir mežs, pļava un purvs.
- ..man vislabāk bija šeit, kur strauti no meža pļavām vēl nesa tik tīrus ūdeņus, ka varēja padzerties no saujas..
- Pļava pārpurvojusies, jo grāvis nu jau pārdesmit gadu nebija tīrīts.
Stabili vārdu savienojumiSiena pļava.
- Siena pļava — Pļava, kurā gatavo sienu.
1.1.ģen.: pļavas, retāk pļavu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti aug šādā platībā, zālājā (par augiem, to sugām).
PiemēriPļavas kosa.
- Pļavas kosa.
- Pļavas ķērsa.
- Pļavas ķimene.
- Pļavas salvija.
- Kopš Linneja laikiem augus nosauc sugas un ģints vārdā: meža priede.., mīkstā roze.., pļavu auzene..
1.2.ģen.: pļavu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti ir sastopams šādā platībā, zālājā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
PiemēriPļavu ķirzaka.
- Pļavu ķirzaka.
Avoti: 6-2. sējums