pļava
pļava -as, s.
1.Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
PiemēriDabiskā pļava.
Stabili vārdu savienojumiSiena pļava.
1.1.ģen.: pļavas, retāk pļavu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti aug šādā platībā, zālājā (par augiem, to sugām).
PiemēriPļavas kosa.
1.2.ģen.: pļavu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti ir sastopams šādā platībā, zālājā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
PiemēriPļavu ķirzaka.
Avoti: 6-2. sējums