Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pļaukāt
pļaukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
PiemēriLielāks zēns nogāzis mazāku gar zemi un pļaukā.
Avoti: 6-2. sējums