pļāpāt
pļāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
PiemēriVeci cilvēki daudz pļāpā.
1.1.trans.
PiemēriBet man gribas tikai niekus pļāpāt: Prasu es, cik divas vardes sver.
1.2.Paust ko slēpjamu.
Avoti: 6-2. sējums