Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pļāpa
pļāpa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Pļāpīgs cilvēks.
Piemēri..pļāpa un muļķis dzīvē allaž iet blakām.
1.1.Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
Avoti: 6-2. sējums