pļāpīgs
pļāpīgs -ais.; s. -a, -ā
pļāpīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
PiemēriPļāpīgs kā veca sieva.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriBet tev patīk - iznākt un vecišķi pļāpīgi Vai katram izsūdzēt savas sāpītes.
1.2.Tāds, kas pauž ko slēpjamu.
Avoti: 6-2. sējums