Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūslītis1
pūslītis -ša, v.
1.Sīks lodveida veidojums, kas pildīts ar gāzi vai gāzu maisījumu (parasti masā, šķidrumā).
PiemēriOgļskābā gāze, kas izdalās rūgšanas procesā, izveido pūslīšus un irdina mīklu, padarot to porainu.
1.1.Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
PiemēriJumta papes vai ruberoīda seguma virsmai jābūt gludai, bez iespiedumiem.. Tajā nedrīkst būt gaisa pūslīšu.
2.Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
PiemēriPie zobu saknēm rodas strutu pūslīši..
2.1.ģen.: pūslīšu, adj. nozīmē Tāds, kam ir raksturīgi sīki, ar šķidrumu pildīti plēvaini veidojumi.
Stabili vārdu savienojumiPūslīšu ēde.
Stabili vārdu savienojumiGrīšļu pūslītis bot.
Avoti: 6-2. sējums