pūslis
pūslis pūšļa, v.
1.Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
PiemēriLampionpuķes pūslis.
1.1.Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
PiemēriKur sienas bija cietušas [krāsas] satecējumu dēļ, tur.. parādījās pūšļi.
2.Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
PiemēriSpēcīga ultravioleto staru ietekme uz nepieradušu cilvēku vispirms izpaužas kā spilgta ādas reakcija - ādas asinsvadi paplašinās,.. uz ādas veidojas sāpīgi pūšļi.
3.anat. Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
PiemēriVar būt tāds stāvoklis, ka nierēs urīns veidojas, bet no pūšļa neizdalās.
Stabili vārdu savienojumiŽults pūslis.
3.1.Šāds dzīvnieka orgāns (parasti izžāvēts).
PiemēriViņš [vilku mednieks] paņēma ar pabirām piebāzto cūkas pūsli.. un izmeta sniegā..
4.sar.; niev. Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
PiemēriJa mašīnu stūrē pūslis, viņš aizdrāžas tev garām,.. raudzīdamies uz priekšu kaut kur kosmosa tālēs..
Stabili vārdu savienojumiIedomīgs kā pūslis.
Stabili vārdu savienojumiLedus pūslis.
Avoti: 6-2. sējums