paļāvība
paļāvība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī pārliecība, ticība.
Piemēri..lai sekmīgi atveseļotos, cilvēkam nepieciešama ne tikai paļāvība uz ārstu, bet arī paša slimnieka aktivitāte - vēlēšanās atlabt..
- ..lai sekmīgi atveseļotos, cilvēkam nepieciešama ne tikai paļāvība uz ārstu, bet arī paša slimnieka aktivitāte - vēlēšanās atlabt..
- ..ir arī bērni.., kam vāji izteikta iniciatīva un paļāvība uz saviem spēkiem. Viņi netic, ka var ko patstāvīgi veikt..
- Kas dod man paļāvību cīniņā Un spēku mirt, - kaut šodien jāmirst būtu?
Avoti: 6-1. sējums