pašķirties
pašķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros; refl.
1.parasti 3. pers. Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
PiemēriNātres pašķīrās, kaut kas izlīda un nāca ostīdamies uz mums... «Tas jau ir ezis!» Baumanis dikti ieteicās.
1.1.Par kā (piemēram, matu) kopumu.
Piemēri..meitene galvu nolieca pavisam, gludie mati pašķīrās un aizsedza seju.
1.2.Pavērties uz abām pusēm.
PiemēriPašķīrās mētelis.
2.Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
PiemēriPūlis pašķīrās, un viņa steigšus.. gāja uz tuvējo vieglo ormani..
2.1.Izšķirties, attālinoties citam no cita.
Piemēri..viņa man pienāca klāt.., domādama mani kādu citu esam... Kad viņa attapās, bija jau par vēlu, lai mēs vienkārši pašķirtos un katrs ietu savu ceļu..
2.2.sar. Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību. Izšķirties.
PiemēriMeita pašķīrusies un audzināja Gunitu viena.
2.3.Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
PiemēriBalstam pavirzoties, [sastatņu] dēļi augšā pašķīrās, pilnā kaļķu kaste pasviedas sāņus..
3.parasti 3. pers. Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
PiemēriPēkšņi mākoņi pašķiras, rīta saules spilgtā gaisma izplūda pāri rudenīgajai zemes ainavai..
3.1.Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
PiemēriTvaikoņa priekšgalā augstu uzšļāc bangas. Aiz tā, garas sliedes pamezdami, viļņi pašķiras trijstūrī.
4.parasti 3. pers. Paveikties vēlamā veidā, kvalitātē (par darbu, darbību).
Piemēri..varbūt kādā dienā darbs pašķirsies un viņš šo traģēdiju uzrakstīs pavisam īsā laikā.
4.1.Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem).
Piemēri..tiklīdz pašķīrās iespēja, devās kārtot iestāju eksāmenus Viļņas junkurskolā.
5.parasti 3. pers. Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
PiemēriPlata iela pašķīrās, kur viņš.., talāra malu kā brunči pacēlis, pusskriešus devās uz vārtiem.
Avoti: 6-1. sējums