Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašķirt
pašķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru; trans.
1.Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
PiemēriPašķirt krūmus.
1.1.Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus): šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
PiemēriMazais vējiņš tagad pašķīra matus un parādīja balto ausi.
1.2.Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
Piemēri..viņa piecēlās, piegāja pie loga, pašķīra aizkarus un palūkojās slimnīcas pagalmā.
2.Pavirzīt (ko), parasti uz abām pusēm, lai atbrīvotu ceļu.
PiemēriPašķirt gājēju straumi.
3.Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt4.
PiemēriPašķirt žurnāla lapu atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiPašķirt (arī pavērt, atbrīvot, dot) ceļu.
Avoti: 6-1. sējums