atšķirt
atšķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru; trans.
1.Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
PiemēriAtšķirt graudus no pelavām.
1.1.Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
PiemēriNo parka augļu dārzs atšķirts ar.. aizžogojumu..
2.Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
PiemēriAtšķirt cilvēku no tuviniekiem.
2.1.Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
PiemēriDivvienība līdz šim bija viņu abu [mātes un meitas] laime, bet atnāca svešs jauneklis un iespiedās vidū, atšķīra māti no meitas.
2.2.Pārstāt zīdīt. Panākt, ka pārstāj zīdīt.
PiemēriAtšķirt bērnu no krūts.
3.Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
PiemēriAtšķirt dārgakmeni no imitācijas.
3.1.Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma). Izšķirt.
PiemēriTumsā atšķirt mājas siluetu.
4.Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
PiemēriAtšķirt kladi.
4.1.Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
PiemēriAtšķirt satura rādītāju.
Stabili vārdu savienojumiAtšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm.
Avoti: 1. sējums