Paplašinātā meklēšana
Meklējam atšķirt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (79):
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
- rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
- plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
- Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
- atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
- izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
- atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
- atšķirties Refl. --> atšķirt (4).
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- atšķirtība Stāvoklis --> atšķirt (2).
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
- atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
- izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt (4).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī vientuļš (1).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu. Vientulīgs (2).
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
atšķirt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV